me. work. nature.: Ķīmija

Ķīmisko elementu periodiskā sistēma ar dažādu informāciju un video: http://www.rsc.org/periodic-table

http://www.chemeddl.org/
Welcome!ChemCollective http://www.chemcollective.org/
Wecome! ACS Get Ready for the 2014-2015 school year!
http://www.acs.org/content/acs/en/education/resources.html

Skaties mācību video! Atver šeit: Mācību video ķīmijā

Tu atradīsi video par šādām tēmām ķīmijā (atvērt vari arī, ja uzklikšķināsi uz attiecīgā video nosaukuma):

Savienojumu nosaukumi pēc ķīmiskajām formulām

Metālu iedarbība ar skābēm

Vielu savstarpējā saikne

Ķīmijas vēsture

Ķīmisko elementu periodiskā tabula - 1. daļa

Ķīmisko elementu periodiskā tabula - 2. daļa

Pētnieciskā darbība ķīmijā

Vielu daudzveidība

Ķīmisko reakciju veidi

Vielu klasifikācija

Fizikālās īpašības un pārvērtības

Atoma uzbūve

Atoma uzbūve 2

ph skala: http://dmentrard.free.fr/GEOGEBRA/Sciences/Chimie/Chimie/echellph.html

Ķīmija ap mums

Ūdens

Gāzbetona ražošana

Cementa ražošana

Stikla šķiedras ražošana

Naftas pārstrāde

Nafta un naftas pārtvaices frakcijas

Eksperimentāli pierādīta arī neorganiskās naftas izcelšanās hipotēze, pēc kuras nafta rodas Zemes dzīlēs (par 7 km dziļumā) dažādās ķīmiskās reakcijās. Latvijā nafta sastopama Kuldīgas un Liepajas apkārtnē. 1963.gadā ir veikta šīs naftas sastāva analīze. Laikā no 1959. līdz 1972.gadam Latvijā izdarīja 40 urbumus ar kopējo dziļumu 44 km. No 1986. līdz 1993. gadam veikti tikai seši urbumi. Ir dažādi viedokļi par šīs naftas ieguves lietderību. Sabiedrības uzmanība vairāk orientēta uz iespējamām naftas atradnēm Baltijas jūrā.

Nafta ir melns, eļļains šķidrums, ko iegūst no Zemes dzīlēm. Liela daļa zinātnieku uzskata, ka nafta varētu būt veidojusies no augu un dzīvnieku atliekām, kas uzkrājušās miljoniem gadu laikā. Naftu no zemes dzīlēm iegūst, izdarot uzrbumus. Tad to pārsūknē pa naftas vadiem vai pārvadā tankkuģos. Naftas sastāvā galvenokārt ir alkani, nedaudz cikloalkanu, alkenu un alkīnu, bet piemaisījumu veidā ir savienojumi, kuru sastāvā ir sērs, slāpeklis un skābeklis. Tāpat kā ogļu un dabasgāzes, arī naftas resursi ir ierobežoti. Tā kā naftā ir ogļūdeņraži ar ļoti dažādu oglekļa atomu skaitu molekulā (1-40 un pat vairāk atomu), tos atdala citu no cita, izmantojot to viršanas temperatūru atšķirības. Jēlnaftu praksē neizmanto, bet izmanto tās pārtvaices produktus.

Naftas pārtvaicē (destilācijā) naftu sadala frakcijās. Jēlnaftu karsē līdz 400°C temperatūrai un iegūtos tvaikus ievada destilācijas kolonnā. No kolonnas katru frakciju izvada atsevišķi. Ogļūdeņraži, kuru molekulās ir mazs oglekļa atomu skaits ( Vienādojuma attēls

), kolonnā paceļas augstāk, bet ogļūdeņraži ar lielāku oglekļa atomu skaitu, kuru viršanas temperatūras ir attiecīgi augstākas, kolonnā ieņem zemāku vietu (skat.1.tab.). Frakcionēto destilāciju lieto, lai atdalītu vielas ar tuvām viršanas temperatūrām. Atšķirībā no parastās destilācijas iekārtas frakcionētās destilācijas iekārtā ir vairākas atveres. Tādejādi iespējams uztvert frakcijas, kurām ir atšķirīgas viršanas temperatūras. To izmanto arī naftas pārstrādē.

1.tabula Naftas frakciju sastāvs un atbilstošās viršanas temperatūras

Frakcijas nosaukums	Oglekļa atomu skaits molekulā	Viršanas temperatūra, °C	Izmantošana
Gāze	1-4		kurināmais
Petrolēteris	5-7	36-70	šķīdinātājs
Benzīns	5-10	70-175	autodegviela
Petroleja	10-13	175-300	aviācijas degviela, kurināmais
Solāreļļa	12-16	200-350	dīzeļdegviela
Smēreļļa	20-30	>350	smērvielas
Parafīns	22>		sveces u.c.
Piķis, darva			asfalta izgatavošana

Līdz 20.gs. sākumam galvenais naftas pārstrādes produkts bija petroleja (piemēram, to plaši izlietoja petrolejas lampās apgaismošanai u.c.). Līdz ar automašīnu rašanos par galveno naftas pārstrādes produktu kļuva benzīns.

Biodīzeļdegvielas ražošana

Sudraba spoguļa reakcija

Mazgāšanas līdzekļa reakcija ar ūdeņraža peroksīdu. Vienreiz pamēģināju, kad dabūju 30% ūdeņražā peroksīdu...sanāca labi. Bet šis ir mazliet savādāks - ideja tā pati. :)